CAS ieviešana:403-46-3|4-FLUORO-N,N-DIMETILANILĪNS
4-Fluor-N,N-dimetilanilīns ir ķīmisks savienojums ar molekulāro formulu C8H10FN. Tā molekulmasa ir 139,17. To izmanto dažādos pielietojumos zinātnes, rūpniecības un farmācijas nozarēs.
4-Fluor-N,N-dimetilanilīna molekulārā struktūra sastāv no benzola gredzena ar fluora atomu un tam piesaistītu dimetilamīna grupu. Šo funkcionālo grupu klātbūtne piešķir savienojumam tā unikālās īpašības.
Lai gan konkrētas ķīmiskās reakcijas, kurās iesaistītas 4-fluor-N,N-dimetilanilīns, pieejamajos resursos nav detalizēti aprakstītas, ir zināms, ka šis savienojums var piedalīties dažādās ķīmiskās reakcijās amīna un fluora funkcionālo grupu klātbūtnes dēļ.
CAS specifikācija:403-46-3|4-FLUORO-N,N-DIMETILANILĪNS
|
PRECES |
SPECIFIKĀCIJA |
|
Vārīšanās punkts |
200 grādi |
|
Blīvums |
1.{2}}57±0,06 g/cm3 (paredzētais) |
|
Veidlapa |
Pulveris bloķēšanai, lai dzidrs šķidrums |
|
Krāsa |
Balts vai bezkrāsains līdz gaiši oranžs līdz dzeltens |
|
Uzglabāšanas stāvoklis |
2-8 grāds |
CAS pielietojums pētniecībai:403-46-3|4-FLUORO-N,N-DIMETILANILĪNS
Fotoattēlu izraisīta intramolekulārā lādiņa pārnese
4-Fluor-N,N-dimetilanilīna (FDMA) mehānisms ir pētīts fotoinducētā intramolekulārā lādiņa pārnesē (IKT). Pētījumi, kas ietver ultraātrus laika izšķirtspējas spektroskopiskus eksperimentus un skaitļošanas pētījumus, atklāja dubultu fluorescenci gan no π π ∗ stāvokļa, gan no savītā intramolekulārā lādiņa pārneses (TICT) stāvokļa dažādos šķīdinātājos. Šī dubultā fluorescence norāda uz termisko līdzsvaru istabas temperatūrā starp šiem stāvokļiem, sniedzot ieskatu šādu savienojumu fotofizikā (Fujiwara et al., 2013).
Fotodehalogenēšana un starpprodukti
FDMA ir nozīmīga arī fotodehalogenizācijas izpētē, kur tā darbojas kā starpprodukts, veidojot tripleta un singleta fenilkatjonus un, iespējams, benzīnu. Šis process ir būtisks, lai izprastu aizvietotāju ietekmi uz fotodehalogenēšanas produktiem, sniedzot vērtīgu ieskatu mazāk fototoksisku fluorētu zāļu izstrādē (Protti et al., 2012).
Fluorescences uzvedība un kvantu ķīmiskās metodes
FDMA fluorescences uzvedība ir rūpīgi pārbaudīta, izmantojot kvantu ķīmiskās metodes, piemēram, no laika atkarīgo blīvuma funkcionālo teoriju (TDDFT). Pētījumi ir snieguši pretrunīgus viedokļus par to, vai FDMA tiek pakļauta IKT, daži ierosina regulāru fluorescenci bez lādiņa pārneses, bet citi ierosināja dubultu LE + IKT emisiju. Šīs neatbilstības uzsver FDMA fotofizisko īpašību sarežģīto raksturu (Bohnwagner & Dreuw, 2017) (Zachariasse et al., 2017).
Polimēru sintēze
Polimēru zinātnē FDMA izmanto jaunu poliamīdu un poliimīdu sintēzē. Šiem polimēriem, kas iegūti no trifenilamīnu saturošiem monomēriem, kas sintezēti, izmantojot FDMA, ir augsta stiklošanās temperatūra, tāpēc tie ir piemēroti progresīviem materiālu lietojumiem (Liaw et al., 2002).
Elektrofīlā fluorēšana
FDMA ir pētīta reakcijās, kas saistītas ar elektrofīlo fluorēšanu, sniedzot ieskatu dažādu amīnu uzvedībā dažādos apstākļos. Šādi pētījumi ir būtiski, lai izprastu fluorētu aromātisko savienojumu ķīmisko uzvedību (Sorokin et al., 2013).



Populāri tagi: cas:403-46-3|4-fluor-n,n-dimetilanilīns, Ķīna cas:403-46-3|4-fluor-n,n-dimetilanilīna ražotāji, rūpnīca










![CAS: 1352638-29-9|H2MPTBDC 1,3-benzoldikarbonskābe, 5-[3-metil-5-(4-piridinil)-4H-1,2, 4-triazol-4-il]-](/uploads/40266/small/cas-1352638-29-9-h2mptbdc-1-36bd3e.png?size=195x0)
